|
Ar stiprām saknēm - savā zemē
Prezentācija "Lizuma pagasta dvēseli meklējot"
Prezentācija "Es
saknēs gribu" (Kārlis Sebris un Lizums)
Lizums atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Gulbenes
novada rietumu
daļā. Pagasta robežās atrodas divi lieli centri - Lizums un Velēna,
cauri pagasta teritorijai līkumo
Gauja.
Platība 108 km2
Iedzīvotāji 1531 (01.09.2010.)
Attālums līdz Rīgai 170 km, līdz Gulbenei 28 km.
Lizuma pagasts robežojas ar
Gulbenes
novada
Lejasciema, Tirzas, Druvienas un
Rankas pagastiem.
Vārdam
Lizums ir vairāki skaidrojumi. Latviešu konversācijas vārdnīcā rakstīts, ka
lizums -
liela auguma cilvēks. Iespējams, pirmie pagasta iedzīvotāji
patiešām bijuši augumā raženi. Otrs pieņēmums
saistās ar cilvēku nodarbošanos. Senāk šajā apvidū bijis daudz
mežu. Lai iekoptu zemes, cilvēkiem nācies izcirst lielas koku
platības, tā radies līdums, vietējā izloksnē saukts līzums.
Apsīšu
Jēkaba laikos Lizums esot bijis stipri noslēdzies pret ārieni.
Tolaik no rakstnieka tā dēvētās Lizuma valsts 140 saimniekiem
tikai kādi 3 bijuši ienācēji. Precēties arī precējušies tikai
pašu ļaudis savā starpā, bet ārvalstnieces ieveduši tikai tie,
kam bijusi izdevība tikt pāri savas valsts robežām vai nu
braucot uz tirgiem vai kā citādi. Laikam tāpēc Lizumā nereti
nākas dzirdēt, ka te jau visi vietējie iznākot viens otram rada.
Iedzīvotāju skaita ziņā Lizuma pagasts ir pietiekoši neliels,
lai visi pastāvīgie iedzīvotāji arī šodien pazītu viens otru.
Septembrī vispopulārākais vārds Lizumā ir Māris - 16, tad seko
Sandra un Ilmārs - 8, Regīna un Dzintars - 6, Ilga, Santa,
Svetlana un Sergejs - 4, Trijatā vārdadienu var svinēt Signe,
Evita, Sanita, Elita un Modris.
Senākās ziņas par
Lizuma novadu vēsta, ka 16.gadsimtā Lizuma novads piederējis
Tīzenhauzenu dzimtai. Vēlākā laikā Lizuma novadu kopā ar
Druvienu vai Tirzu Polijas un Zviedrijas karaļi dāvājuši saviem
padotajiem par uzticīgu dienestu. 18.gadsimta beigās Lizumu
manto Malamu dzimta, kuras pēdējais pārstāvis Matvejs fon Malama
miris, neatstājot mantiniekus, tādēļ muiža nonākusi valsts
īpašumā. 1836.gadā Lizuma muižu nopircis Otto Gotlībs fon Volfs,
un trīs paaudzēs Lizums piederējis baronu Volfu dzimtai. Šai
laikā pils ieguvusi savu tagadējo izskatu un kopā ar bijušajām
muižas saimniecības ēkām veido patreizējo pagasta centru.
Pilī kopš 1937.gada
atrodas skola (tagad - Lizuma vidusskola), pagasta kultūras nams
izvietots bijušajā muižas klētī, sporta zāle - zirgu stallī,
ārsta prakse un aptieka muižkunga mājā. Bijušajā spirta brūzī
tiek ražotas konfektes. Ap pili plešas parks ar dīķu kaskādi.
Velēnas lepnums ir
evaņģēliski luteriskā baznīca, kas atvērta ne tikai baznīcas
rituāliem, te ērģeļmūzikas koncertos dzirdamas skanīgās Zauer
firmas ērģeles.
Šodien Lizumā
sekmīgi darbojas SIA
Avoti
SWF (kokapstrāde, mēbeļu ražošana),
SIA "RAIRU"
(mežistrāde), SIA
Brīvzemnieki, zemnieku saimniecības Augstkalni un Velēna
(visas nodarbojas ar lopkopību), SIA
Dimdiņi (dārzeņu
ražošana un pārstrāde, konfekšu ražošana), I/U A.P.
(nestandarta mēbeļu ražošana), SIA "AVR Velēna" (autoserviss),
SIA "Gaujaskrasti" (autoserviss), SIA "Aress Auto" (riepu
serviss), SIA "Farmeko"
(sanitāro preču ražotne). Vairāki zemnieki
nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.
Pagastā ir 2
bibliotēkas, ārsta prakse, aptieka, kultūras nams, sporta zāle,
pasta nodaļa, grāmatnīca, ka arī 7 veikali, 3 autoservisi,
degvielas uzpildes stacija, 3 kafejnīcas un 2 frizētavas.
Pagasta
teritorijā atrodas aktīvās atpūtas centrs
"Xparks" ar mototrasi
(2010.gada vasarā slēgts)
un pļavu golfa laukums "Siltie".
Vidusskolā
2009./2010.mācību gadā mācījās 224 skolēni, strādāja 23 skolotāji.
Skolas
novadpētniecības muzejs glabā ziņas par novada senatni, bet
Kāzu muzeja
ekspozīcija veltīta kāzu tematikai. |
