Velēnas baznīca

Par Velēnas jauno baznīcu

Pēc Jūlija Ozola raksta 1899.gada baznīcas kalendārā saīsinājis un valodu mūsdienām piemērojis Eižens Rauhvargers.

Pamatakmens tagadējai Velēnas baznīcai tika likts 1896.gada 15.septembrī. tai pašā rudenī ieraka arī pamatus. Nākošā gada pavasarī, veco baznīciņu noārdot, sākas mūru celšana, un, izdevīgam laikam valdot, darbi cauru vasaru krietni sekmējās. Baznīcas stāvs jau rudenī laimīgi nāca gatavs, tā ka uz 1898.gadu atlika tikai vēl iekšpuses izbūve un krāsošana. Ne tik labi būve veicās pagājušo vasaru (1898.g.). 2.augustā notika dievnama iesvētīšana, bet tad tas vēl nebija pilnīgi gatavs, lai gan būvmeistaram pēc līguma visi darbi bija jāpabeidz jau pirms augusta sākuma. Būve ieilga pa daļai strādnieku trūkuma dēļ, pa daļai tādēļ, ka draudze nevarēja laikā piegādāt vajadzīgo materiālu. Sevišķi neveicās ar grīdas likšanu un krāsošanu. Un nu bija diezgan kritisks un nepatīkams stāvoklis: iesvētīšanas diena tuvojas, turpretī darbi, ar vārdu sakot, stāv tikpat kā uz vietas. Lai nu baznīcas iesvētīšana nebūtu jāatliek uz kādu citu, vēlāku dienu, kas varētu radīt visādas jukas un vēl jo lielākas nepatikšanas, tad pats nepieciešamākais tika drīzumā sasteigts, kaut vēlāk atkal bija jāpārtaisa un jāizlabo. Pie izlabošanas pagāja vēl kādas četras nedēļas.

Tagadējā baznīca stāv tai pašā vecu kapu kalniņā, kur stāvēja līdzšinējais koka namiņš. Tai tuvojoties, acīs vispirms krīt slaikais tornis, kas jo augsti paceļas pār sirmajām priedēm, vecās baznīciņas mūža biedrenēm. Starp priežu galotnēm reizēm paspīd “pūgātais” (no vācu ‘fugen”- savienot, salaist kopā) mūris ar sarkano jumtu. Uzkāpuši kalniņā, kur priedes mūsu skatu vairs nekavē, redzam savā priekšā staltu dievnamu. Tas būvēts no kaltiem un plēstiem granīta akmeņiem gotiskā stilā. Visapkārt mūrim katrā logu starpā pieslienas sarkani ķieģeļu stabi, uz kuriem guļ smagais Vestfāles dakstiņu jumts. Tornis ir 27 asis (apm.44m) augsts un stāv uz četriem lieliem akmeņu pīlāriem. Virs jumta tas pieņem astoņstūrainas prizmas veidu. Uz šādas prizmas, kas celta no ķieģeļiem, paceļas torņa virsotne un it kā roka sniedzas pret debesīm. Torņa galu pušķo apzeltīta bumba ar melnu krustu. Krusta galos redzamas trīs zeltītas zvaigznes, kas gaišā laikā dod jauku izskatu.

Dievnamā ved četras durvis. Galvenā ieeja atrodas torņa apakšā. Baznīcu apgaismo 15 diži augsti logi. Vidustelpu griesti un sienas krāsotas balti. Altāris tērpts debeszilā krāsā. tam pāri paceļas gotiskā stilā būvētas arkas. Baznīcas griesti ir augsti un izskatās kā šķirsta vāks. Aiz altāra sienām ietaisīti divi kambari: viens mācītājam, otrs kristījamiem bērniem. Vidustelpas no altāra šķir lokam līdzīga arka. Kancele ievietota sieviešu pusē. Aiz tās atrodas durvis, kas ved uz mācītāja kambari. Kora jeb luktas vidus izbūvēts kādu pusasi augstāk par galiem. Uz šī paaugstinājuma stāv ērģeles un ietaisītas telpas kora dziedātājiem. Zem logiem visapkārt vidustelpai stiepjas dēlu segums- panelis, kas baznīcēnus pasargā no nepatīkamā mūru vēsuma. Dievgalds, kancele, koris un krēsli pārvilkti ar tumšu ozolkoka krāsu. Žēl tikai, ka grīda nav krāsota. Baznīcas garums ir 24 asis (apm.39m), platums 8 asis (apm.13m). Telpas tika aprēķinātas 1400 personām un ir pilnīgi pietiekošas, jo mūsu draudzē vispārējā skaitīšanas laikā bija tikai ap 4400 dvēseļu. Būves laikā, kad telpu lielums vēl nebija labi pārredzams, daži draudzes locekļi baidījās, ka jaunais dievnams nebūšot neko daudz lielāks par līdzšinējo. Bet, kā tagad redzams, viņu bažas bijušas veltīgas.

Par pašu būvi jāsaka, ka būvmeistars I.Brauns to apzinīgi centies paveikt. Daudzreiz pie lielām būvēm notiek dažādi nelaimes gadījumi, bet, paldies Dievam, še tādu nebija. Jānožēlo tikai, ka daži strādnieki apkārtējos krogos uzvedās piedauzīgi, tā ka bija jāsauc palīgā vietējā policija, lai viņiem rādītu pieklājības robežas. Dienu pirms baznīcas iesvētīšanas notika būves pieņemšana. To vadīja īpaši ataicināts lielpratējs. Būvkomisija pieņēma baznīcu vispārīgi par labu, izņemot kādus sīkumus, ko izlaboja vēlāk. Bet ir arī vēl daži trūkumi, uz kuriem pieņemšanas dienā nav griezta sevišķa vērība. Tā, piem., dievgalds ir par lielu un aizņem gandrīz visas altāra telpas. Vienas durvis sānos gluži nepraktiski ietaisītas. Tās atrodas kādu pēdu zemāk par grīdu, tā ka, baznīcā ieejot, jāuzmanās, ka nepakristu. Bet še būvmeistars pa daļai atvainojams, jo tās durvis plānā nav iezīmētas, tās uz draudzes vēlēšanos ierīkoja vēlāk. Vidustelpu griesti ir lāsaini un nav pietiekami izkrāsoti. Arī par baznīcas telpu apsildīšanu saltā laikā maz gādāts. Altārī gan atrodas viena krāsns, bet kas tas tik lielai ēkai! Kā redzams, še būvētāji turējušies pie veca sakāma vārda, ka baznīcā neesot neviens vēl nosalis.

Neraugoties uz minētiem trūkumiem, baznīcas iekšpuse atstāj patīkamu iespaidu. Ērģeļu uzstādītāji vāczemnieki par mūsu jauno dievnamu atsaucās šādi: “Jūsu baznīca ir būvēta vienkārši, bez sevišķiem izgreznojumiem, tomēr tā vārda pilnā nozīmē saucama par īsti glītu.”

Pie būves piedalījās muižas un saimnieki. Muižas deva par velti vajadzīgo materiālu: ķieģeļus, kaļķus, akmeņus un kokus, ko saimnieki atkal labprātīgi pieveda. Naudā ticis izdots pavisam 16010 rubļu 55 kapeikas. Šai summā nav ierēķināta zvana nauda un citi labvēļu dāvinājumi. Būvei pavisam tika savākti 15639 rubļi 13 kap. Tātad gandrīz visi izdevumi tika segti, tikai palikām vēl 370 rubļus parādā. Būves nauda sakrājās no šādām summām: baznīcas un ērģeļu pamata kapitāls sniedzās pie 12233 rub. 94 kap.; no šiem saimnieki sakrāja apmēram 7000 rubļus pa lielākai daļai no galvas naudas maksātājiem. Muižu dāvinājumi un maksājumi iztaisīja ap 4000 rubļu. No trim baznīcas būvei par labu sarīkotiem bazāriem ienāca 2013 rubļi 77 kap. Še ir ieskaitīti arī kādi 300 rubļi, kas tika salasīti ērģelēm no tiem draudzes locekļiem, kas nepieder pie saimnieku kārtas. 303 rubļi 85 kap. ir aukciona ieņēmums par vecās baznīcas kokiem un atlikušu būvmateriālu. No iesvētīšanas dienā sarīkotā garīgā koncerta atlikās 87 rubļi 57 kap. Vidzemes konsistorija dāvināja 500 rubļu.

No augstāk minētiem 16010 rub. būvmeistars par darbu un plānu dabū 10300 rub. Jaunās ērģeles līdz ar uzstādīšanu maksā 3150 rub. Par torņa krustu un bumbu izgāja 180 rub. 88 kap. Tad vēl no būves kapitāla tika pirkti jumta dakstiņi, cements un dēļi soliem, kas viss kopā maksāja apmēram 1600 rub. Ap 400 rub. izdots par akmeņu kalšanu un būvmateriālu saņemšanu. Trūkstošie 370 rubļi pa lielākai daļai radās no dažādiem izdevumiem, uz iesvētīšanas dienu rīkojoties.

Ja materiālu līdz ar pievešanu aprēķina skaidrā naudā pēc pieņemamām šejienes lauku cenām, tad iznāk, ka visa baznīcas būve kopā ar ērģelēm maksā 30 000 rubļu, kas mūsu draudzītei ar tās nelielo dvēseļu skaitu, ir liels kapitāls. Atrēķinot no šīs summas nost konsistorijas un Palīdzības kases dāvinājumus, redzam, ka katrs draudzes loceklis, liels un mazs, bagāts un nabags, caurmērā ņemot šim svētīgajam mērķim par labu ziedojis ap 7 rub.

Tālāk ar sirsnīgu pateicību minami sekojoši Velēnas draudzes labvēļi, kuri mūsu jauno dievnamu pušķojuši ar jo dārgām un skaistām balvām.

Bijušais Lizuma muižas pārvaldnieks Ed. Knappe dāvāja 500 rubļus baznīcas jaunajam zvanam. Zvans tika liets Bochumas pilsētiņā, Vestfālē par 445 rub. Tam vienos sānos iegravēti iz eņģeļu slavas un miera dziesmas sekojoši vārdi: “Gods Dievam augstībā”, par zīmi, ka arī zvanam būs sludināt cilvēkiem Dieva lielo žēlastību un tos aicināt tā Kunga miera mājokļos.

Sinoles muižas īpašnieks barons f. Mengdens dāvināja divus kroņlukturus, kas katrs maksā ap 200 rub.

Altāra bilde par 500 rub ir Mālu muižas īpašnieka barona f. Ceumerna dāvinājums. Tā gleznota tumšām eļļas krāsām un rāda krustā sisto Pestītāju. Pie krusta noliekušies stāv Jēzus māte Marija un māceklis Jānis. Attālāk drūmā tumsībā nomanāmi karavīru tēli. Glezna uz skatītāju atstāj dziļu iespaidu. To gleznojis Candats Minhenē.

Ģenerāliene baronese fon Mengdena Pēterhofā dāvināja altāra segu. Tas viņas pašas roku darbs un maksājot līdz 200 rub.

Sevišķu pateicību esam parādā finanšu ministram, kuram uz baznīcas konventa lūgumu labpatikās atlaist apmēram 350 rub .lielu muitas naudu, kas mums būtu jāmaksā par jauno ērģeļu izvešanu iz Vācijas robežām. Ērģeles tapa būvētas Frankfurtē pie Oderas.

Tad vēl nākošais Lizuma muižas īpašnieks barons f. Volfs dāvināja baznīcai virslogus ar krāsu stikliem, kas maksāšot ap 800 rub. Logi ir jau pasūtīti un šai gadā nāks gatavi.

Ar jaunajām ērģelēm lētuma un labuma ziņā mēs varam tikai lepoties, jo šejienes lauku draudzēs reti kur tādas atradīsi. Tās būvēja ērģeļmeistars Zauers par 2946 rub. Par to pašu naudu tās tika arī atsūtītas līdz Rīgai. Ērģelēm ir 17 skanoši reģistri, divi manuāļi un pedālis. Spēlējamā ietaise atrodas sevišķā skapītī, tā ka ērģelnieks spēlēdams sēž altārim pretī. Arī reģistrēšana ir ļoti viegla un praktiska: ar trīs kopeļu palīdzību spēlētājs var maz acumirkļos izvilināt visuvisādas skaņu krāsas. Pašas skaņas ir mīkstas un aizgrābjošas. Tie, kas dzirdējuši veco ērģelīšu trīcošās skaņas, nevar par tagadējām ne nopriecāties vien.

Jaunā dievnama iesvētīšana bija nolikta pagājušās vasaras augusta 2.dienā. uz šiem svētkiem taisījāmies un priecājāmies jau no paša pavasara. Likās, it kā arī pati daba mums līdzi justu. Viss jūlija mēnesis bija caur un cauri lietains un nepatīkams. Bet īsi pirms augusta sākuma iestājās pats jaukākais un mierīgākais laiks. Minētā dienā baznīcas kalniņā bija sapulcējies nepārredzams ļaužu pulks, kādu Velēna savā mūžā varbūt vairs nekad nepiedzīvos. Jau agri no rīta pa visiem ceļiem plūda šurp nācēji un braucēji. Ļaudis brauca pat no Rīgas, Cēsīm un citurienes, 50 un vairāk verstu tālumā. Iesvētīšanas dienas lapiņas, kas bija drukātas vairākos tūkstošos eksemplāru, tika kā ar raušanu izrautas. Kā viesi uz šo goda dienu bija ieradušies 12 mācītāji. No draudzes skolas ejot uz jauno dievnamu, draudze dziedāja: “Dievs Kungs, kur ir tavs dzīvoklis”. Baznīcas durvju priekšā apriņķa prāvests Trikātas draudzes mācītājs sacīja ieejas runu. Tad dievnama atslēga tika nodota ģenerālsuperintendantam. Viņš atslēdza baznīcu un ieveda draudzi, runādams: “Atdarait man taisnības vārtus, ka es pa tiem ieeimu un tam Kungam pateicu. Šie ir tā Kunga vārti, pa tiem tie taisnie ieies.” (Dāv.dz.118, 19,29.). Uzliekot uz altāra jaunu bībeli, ģenerālsuperintendants sacīja iesvētīšanas runu, pēc kuras draudze dziedāja:

            “Nu pirmreiz šinī baznīcā atskan no mums Allelujā

            Tev, Tēvam, Dēlam, Garam! Allelujā, lai gods tev, Dievs!

            Palīdzi, ka Tev allaž mēs, Ar prieku kalpot varam!

            Svētī, svētī, Nogriez ļaunu un šo jaunu mīļu ēku

            Glabā, Kungs, ar savu spēku!”

Tad ģenerālsuperintendants iesvētīja jauno baznīcu, altāri, kanceli un ērģeles un atdeva baznīcu draudzei. Tūdaļ no torņa atskanēja pirmoreiz jaunā zvana skaņas, un draudze ērģelēm līdzi dziedāja: “Lai Dievu visi lūdz!” Aizgrābjošs bija šis mirklis.

Viesos atbraukušie mācītāji apsveicināja draudzi, norunādami katrs pa bībeles pantiņam. Vietējais dziedātāju koris draudzes skolotāja vadībā pušķoja šo reto svētku dienu ar vairākām četrbalsīgām dziesmām. Svētku sprediķi sacīja Smiltenes mācītājs K.Kundziņš. Draudzes gans A.Kundziņš deva īsu pārskatu par baznīcas būvi un pateicās draudzei par viņas pūliņiem, kādi bijuši šo cēlo dievnamu ceļot.

Svētku dienas vakarā jaunajā baznīcā tika sarīkots koncerts, kurā piedalījās abu draudžu (Tirzas un Velēnas) kori. Koncerta dziedamie gabali vispārīgi tika izpildīti labi. Sevišķi minama E. Melngaiļa, Drēzdenes konservatorijas audzēkņa, grūtā, bet mūzikas pilnā kompozīcija.

Pa baznīcas būves laiku dievkalpošanas Velēnā bija pārtrauktas. Kārtējās dievkalpošanas jaunajā baznīcā sākās pagājušajā rudenī (1898.), un tiek noturētas ik pārnedēļas, un proti: vienu svētdienu Tirzā, otru Velēnā. Šāda kārtība ieviesta jau agrāk.

Tas nu būtu viss par mūsu jauno dievnamu. Vēl tikai kādi vārdi par Velēnas draudzes tagadējo stāvokli.

Pērnruden 14.novembrī svētījām jaunajā baznīcā pirmos bībeļu svētkus. Uz šo godadienu taisoties, draudze labprātīgi sameta ap 60 rub., par kuriem tika iegādātas dažāda satura derīgas grāmatas brīvbibliotēkai. Grāmatas izdala mācītāja kambarītī pēc beigtiem dievvārdiem. Cēla ideja! Lai Dievs dod, ka šī labā sēkla nepaliktu bez augļiem!

Zvaigznes dienas vakarā baznīcā dedzināja ziemassvētku eglīti. Tad mācītājs deva arī pārskatu par draudzes stāvokli pagājušā 1898.gadā. mūsu draudzē bija dzimuši 88 bērni (47 puisēni un 41 meitene) (Ļoti maz! Tas uz 4400 dvēselēm iznāk tikai 2% jeb 20 uz tūkstoti, kas jau vēl mazāk nekā Francijā, kur dzimst 22 uz tūkstoti.) Ārlaulībā dzimušu nebija. Miruši 64 (34 vīrieši un 30 sievietes); no šiem pāri par 80 gadu sasnieguši 3 vīrieši un 2 sievietes. Tātad draudze pērn vairojusies par 24 dvēselēm. Laulāti 36 pāri; iesvētīti 56 (34 puiši un 22 meitas). Draudzes gans arī ziņoja, ka no kāda baznīcas priekšniecības pārziņā esoša kapitāla augļiem Rīgā tikusi izmācīta slimnieku apkopēja (diakonise). Viņas darba lauks būšot Lizuma un Druvienas pagasti, kuru nespējniekiem tas kapitāls esot kāda labvēļa dāvināts (barona fon Malāma M.). Viņa tagad stāšoties darbā un par brīvu apkopšot abu pagastu slimniekus. Lai Dievs svētī šo sirsnīgo mīlestības pasākumu!

Ar prieku jāsaka, ka izglītība mūsu draudzē vairojas, bet tumsības darbi un tiesāšanās iet mazumā. Pēdējos gados, pateicoties draudzes gana enerģijai, sevišķa vērība piegriezta mazo bērnu mājmācībai.

Kaut, jauno baznīcu ceļot, bija daudz grūtumu, sinolieši tajā pašā laikā cēla arī jaunu pagastskolu, jo līdzšinējā nebija labi iekārtota un atradās zem viena jumta ar pagasta valdes un tiesas telpām. Tagadējā skola stāv uz Gaujas kreisā krasta, netālu no baznīcas. Tas ir glīts koka nams, kas celts pēc jaunlaiku prasībām un izmaksāja ap 3000 rub. Vēlējams tikai, lai skola, savu uzdevumu pildot, ietu roku rokā ar jauno baznīcu.

Nevaru atstāt nepieminējis arī draudzes ēnas puses – tās 7 krogus, kuri ienes ap 4000 rub. rentes. Bet cik daudz nāveszāļu pilnā šķidruma ļaudīm nav jāizsūc gada laikā, lai iekasētu šo milzīgo summu, nemaz nerunājot par to, ka krogu nomnieki arī labprāt grib sev vecuma dienām iesist kādu grasīti. Tīri vai mati stāvus ceļas, kad visu to apdomājam. Tik vājš un nespēcīgs šai ziņā vēl ir mūsu prāts! Ievērojot lielo postu un ļaunumu, kas ceļas no krogiem, baznīcas konvents uz mācītāja priekšlikumu nesen pienācīgā vietā iesniedza lūgumu, lai pēc brandvīna monopola ieviešanas baznīcas tuvumā netiktu atvērtas nekādas dzērienu pārdotavas.

Te nu esam pastāstījuši par Velēnas jauno baznīcu. Ir jau vairāk nekā 30 gadi pagājuši, kopš draudzīte sāka domāt par tās celšanu. Daudz dzīvas ticības un mīlestības plūdis no vecās koka baznīciņas; tā ir tā grunts un tie ir tie stūra akmeņi, uz kuriem šis jaunais Dieva nams dibināts.

 

Comments are closed.