Kultūra

Lizuma kultūras nama pastāvēšanas 80 gados bijušajā muižas klētī rosīgi darbojušās vairākas dejotāju, dziedātāju, muzikantu, amatnieku un teātra spēlētāju paaudzes. Astoņdesmitajos gados neilgu laiku darbojies arī Velēnas tautas nams.

Lizumam ir paveicies ar radošiem kultūras darbiniekiem. Katrs devis savu artavu lizumniešu sabiedriskās dzīves dažādošanā – gan kultūras nama vadītāji Erna Janševska, Valija Palameika, Ina Strupause, gan ilggadējie kolektīvu vadītāji: koru un ansambļu vadītāji Anna un Kārlis Ķerzumi, skolotāja Aina Matveja, kordiriģenti Juris Lūsis un Anita Ledaine, deju kolektīvu vadītāja Dainuvīte Putniņa.

Lizuma bibliotēkai arī ir senas saknes. 1839.gadā Tirzas mācītājs P.E.Šacs Velēnā (Lizuma pag.) ierīkoja lasāmu bibliotēku un izdalīja grāmatas lasīšanai, bet tā pēc viņa aiziešanas (1854.g.) iznīkusi. 1909.gadā nodibināta Lizuma bibliotēkas biedrība. 20.gadsimta 30.-os gados tai ir ap 1300 sējumu. Lizuma pagastā ir vienīgā pagasta bibliotēka rajonā, kas darbojās arī 2.pasaules kara laikā. Ilgstoši bibliotēku vadījusi Zaiga Apinīte, turpat četrus gadu desmitus bibliotēku darbam atdevusi  Velta Ivanova.

Rosīga kultūras dzīve mūsu pagastā bijusi arī senatnē. Lizuma pagasta vecākais Pēteris Slempers par Lizuma pagasta sabiedrisko dzīvi 30.-gados raksta:

“Aizsargi un aizsardzes savās rokās saņēmuši pagasta kulturālās dzīves vadību, sarīkodami daudz vērtīgu teātra izrāžu un pulcēdami vietējo sabiedrību dažādu priekšlasījumu un jautājumu iztirzāšanas vakaros. (..) Savos sarīkojumos nodaļa neiziet uz to, lai gūtu sev tikai materiālus līdzekļus, bet lai dotu bagātīgas garīgās vērtības, caur ko viņa guvusi sabiedrības atzinību, un Lizuma Lauksaimniecības biedrība 1934.gadā atdāvinājusi tai savu namu, kas tagad kā Aizsargu nams izdaiļots par gaišu un mājīgu mītni sabiedriskam darbam.

Arī citas biedrības strādā savu kultūras darbu pagasta sabiedrībā. Dziedāšanas biedrība “Velēnas koris” diriģenta Bumbēra vadībā čakli kultivē senču tikumus, skandinādami dziesmas dažādos sarīkojumos un kuplinādami priekšnesumiem vietējos dievkalpojumus. Biedrība sarīkojusi vairākus novada dziesmu svētkus un vienmēr piedalījusies Latvijas kopējos dziesmu svētkos.Šī kora darbības sākums meklējams ap 1880.gadu un vēl tagad atrodas sirmgalvji, kas korī dziedājuši vairāk kā 40 gadus.

Velēnas kultūras veicināšanas biedrība izbūvējusi savu tautas namu, kur iekārtojusi labas telpas teātra izrādēm un citiem sarīkojumiem. Tā gādā arī par mūzikas instrumentu iegādi un savas plašās bibliotēkas paplašināšanu un labu sakārtojumu.

Centīgu jaunatnes garīgās un fiziskās audzināšanas darbu strādā arī 49.Velēnas vanagu novads, sniedzot katru gadu vairākas teātra izrādes, priekšlasījumus, sporta priekšnesumus un vingrojumus.” (Cēsu apriņķis: Dzīve un darbs, R.1937.)

Komentāri ir slēgti.