Lizuma vidusskolas muzeja pirmsākumi meklējami 1968.gadā, kad skola gatavojās atzīmēt 100.gadadienu kopš skolas nodibināšanas Lizumā. Lai gan senākās rakstītās ziņas par izglītības pirmsākumiem Lizumā ir jau no 17.gadsimta, nozīmīgāks centrs līdz pat 1937.gadam bija Velēnas draudzes skola. 1868.gadā Lizumā tika nodibināta četrklasīgā pagastskola, kuras absolventi varēja turpināt mācības Velēnas draudzes skolā, kur bija sešas klases.

Vēstures skolotājas Olgas Dāves vadībā 1968.gadā skolēni uzsāka vākt materiālus par Lizuma skolas un pagasta vēsturi. Ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieku palīdzību savāktie materiāli tika dokumentēti muzeja materiālu uzskaites grāmatās un joprojām apskatāmi Lizuma vidusskolas tornī. No 1980.gada skolotāja Irēna Ābeltiņa ar skolēnu un skolotāju atbalstu turpināja iesākto darbu. Muzejā krājās gan senāku laiku liecības, gan toreizējai padomju ideoloģijai atbilstoši materiāli, kam bija veltīta galvenā ekspozīcija. Aktīva muzeja darbība notika līdz 1987.gadam.

1997.gadā Lizuma vidusskola atzīmēja 60.gadadienu kopš Lizuma pagastskolas un Velēnas draudzes skolas apvienošanas un darbības uzsākšanas Lizuma pilī. Tad arī atjaunojās muzeja darbība. Tika izveidota Lizuma pagasta un izglītības vēsturei veltīta jauna ekspozīcija. Skolā sāka darboties radošā darba grupa “Skola un muzejs” – Anna Ķerzuma, Vaira Briede, Zaiga Apinīte un Solveiga Vilka. Iespēju robežās ekspozīcija tika paplašināta: trešajā stāvā tika izvietoti materiāli par bērnu un jauniešu organizācijām, pašdarbības tradīcijām Lizumā un mūsu novadniekiem. Pēc remontdarbiem torņa pirmajā un otrajā stāvā radās iespēja iekārtot nelielu izstādi par Apsīšu Jēkabu, Lizuma etnogrāfiskajiem materiāliem un vietvārdiem. Lizuma kultūras namā apskatāma muzeja aktīvistu veidotā pastāvīgā izstāde par Dziesmu svētku vēsturi un dziedāšanas tradīcijām Lizumā. Ar Latvijas Kultūrkapitāla Fonda atbalstu 1997.gadā izdota grāmata par skolu vēsturi Lizumā, kuras sagatavošanā lielu darbu, apzinot skolas absolventus, ieguldīja Anna Ķerzuma un citi skolotāji. Pāris gadus vēlāk grāmata tika papildināta un izdota atkārtoti. Pašu spēkiem sagatavoti bukleti par Lizuma muižas vēsturi. Muzeja ekspozīcija lieti noder mācību stundās, kad tiek runāts par novada vēstures un kultūras notikumiem.

Kopš 1997.gada par tradīciju ir kļuvušas muzeja pēcpusdienas, uz kurām pulcējas cilvēki, kam svarīga Lizuma senatne un kuri labprāt dalās savās atmiņās par aizgājušiem laikiem. Savāktie materiāli “Lizuma pagasts laikmetu griežos” apkopoti un gaida izdošanas laiku. Iznāk neliela avīze “Muzeja Vēstis”.

Tā kā Lizuma muiža iekļauta Latvijas Piļu un muižu asociācijas sastāvā, trīs gadus iesaistījāmies akcijā “Apceļosim Latvijas pilis!”. 2002.gadā tūristi atzina Lizuma muižu par trešo viesmīlīgāko Latvijā. 2004.gadā ceļotāji Lizuma muižu ierindoja starp piecpadsmit skaistākajām Latvijas pilīm, un tā tika atveidota šokolādē.

Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 85.gadadienu, 2003.gadā Lizuma vidusskolas muzejs piedalījās Latvijas skolu muzeju konkursā, kur ieguva Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra Atzinības rakstu. Par mērķtiecīgu darbu skolas un pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā 2004.gadā visa radošā darba grupa saņēma Gulbenes rajona padomes Atzinības rakstus.

Pateicoties skolas latviešu valodas un literatūras skolotāju aktīvai līdzdalībai, izveidojusies cieša sadarbība ar rakstnieka Apsīšu Jēkaba tuviniekiem, kuri atjauno rakstnieka dzimtās mājas “Kalaņģus”. Rakstnieka dzimšanas dienā decembrī, sadarbojoties ar Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja speciālistiem, katru gadu Lizuma skolā notiek novadniekam veltītas konferences.

Muzeja darbā atbalstu sniedzis Gulbenes vēstures un mākslas muzejs un Irīna Zeibārte. Izveidojusies sadarbība ar Druvienas Vecās skolas muzeju un Tirzas Attīstības biedrību.

Muzeja apmeklētāju skaits: 1999.gads – 250; 2000.gads – 295; 2001.gads – 441; 2002. gads – 822; 2003. gads – 613; 2004.gads – 865; 2005. gads – 449; 2006. gads – 376, 2007. gads - 296 (te gan nav uzskaitīti tie, kuri muzeju apmeklēja skolas jubilejas pasākuma laikā).

Radošā darba grupa “Skola un muzejs” turpina vākt un apkopot materiālus par Lizuma cilvēkiem un notikumiem, vada skolēnu projektu darbus novadpētniecībā un aicina ikvienu apmeklēt muzeju un atbalstīt sava novada vēstures izzināšanu.

Lauku mājas “Rubenes” atrodas klusā meža ielokā netālu no ceļa Smiltene – Gulbene. Senāk “Rubenēs” saimniekojusi Apses dzimta. Dzīvojamā ēka un klēts celtas 1869.gadā, pirts – 1914., bet 1930.gadā no laukakmeņiem uzcelta kūts. Gar īpašuma robežām tek upīte Uriekste. Četrdesmito gadu beigās Jānis Apse uzcēlis dzirnavas, kurās ražota elektrība pašu mājām un kaimiņos esošajai “Asnupei”. Apkārtējie iedzīvotāji dzirnavās maluši miltus. Diemžēl dzirnavām nav lemts ilgs mūžs, jo Jānis gājis bojā nelaimes gadījumā, un dzimtā neviens viņa darbu nav turpinājis. Saimniekošanu “Rubenēs” pārņēmis Jāņa brālis Haralds un viņa sieva Paulīne.

1991.gadā „Rubenēs” sāk saimniekot Juris Pajats. Pa šiem gadiem ir ieguldīts liels darbs ainavas sakopšanā, un izveidota jauka atpūtas vieta. Saglabātas ne tikai senās ēkas, bet vienkopus savāktas arī daudzas senatnīgas lietas un darbarīki. Abiem kopā ar dzīvesbiedri Vivitu radusies doma izveidot muzeju, kurā apkopot kāzām veltītu atribūtiku. Īsā laikā unikālais muzejs iemantojis popularitāti, un tagad „Rubenēs” iegriežas ne tikai jaunlaulātie savā kāzu dienā, bet bieži ciemojas arī tuvāki un tālāki ekskursanti. Regulāri tiek svinēti pavasara un vasaras saulgrieži, dažādi ģimeņu godi, kāzu jubilejas.

Kopš 2004.gada par tradīciju kļuvis kāzu vedēju salidojums augusta pirmajā sestdienā un svētdienā.

Muzeja veidotāja Vivita Pozņaka savu pieredzi apkopojusi grāmatās „Kāzas” (2005) un "Kāzas. Praktiski padomi kāzu rīkošanā" (2007).

Kāzu muzejs piedāvā:
Kāzu atribūtika
Scenārija rakstīšana
Vakara vadītājs, vedēji
Pārbaudījumi līgavai un līgavainim
Kāzu muzeja „raibās zupas” baudīšana
Kāzu jubileju un citu pasākumu organizēšana
Telšu vietas

Ekskursija pa muzeju
Ieeja pieaugušajiem 1,- Ls
Bērniem 0,50 Ls