Novadnieki

Par Lizuma novadniekiem var lasīt arī Gulbenes bibliotēkas mājas lapā

Apinīte Vija
1946. –  
Žurnāliste. Dzimusi Lizumā. Latvijas Universitātes bibliotēkas preses sekretāre. Grāmatas „Kājām pa Ugunszemi” (par kinoaktieri Paulu Butkeviču) autore.
Apinītis Rihards
1907. – 1986.
Fotogrāfs. Dzimis Lizumā. Strādājis par kolhoza „Cerība” grāmatvedi. 1920. – 30-jos gados fotografējis Lizuma un Rankas pagastos. Viņa stikla fotonegatīvu kolekcija glabājas Gulbenes vēstures un mākslas muzejā.
Apsīšu Jēkabs (Jaunzems Jānis)
1858. – 1929. 
Rakstnieks. Dzimis Lizuma pagasta Kalaņģos. Strādājis par skolotāju Rūjienā, Kokmuižā, Gulbenē, Rīgā. Izcils stāstnieks. Zināmākie stāsti „Pie pagasta tiesas”, „Bagāti radi”, „Svešos ļaudīs”, „Laimes spoks”, „Krusttēvs Dāvis”, stāstu un tēlojumu virkne „Iz tautas bilžu galerijas”. Tulkojis Andersena pasakas. Ievērojami viņa pētījumi par lizumniešu izloksni un Lizuma senatni. Apglabāts Meža kapos Rīgā.
Augstkalns Alvils
1907. – 1940.
Valodnieks. Dzimis Lizuma pagastskolā. Baltu valodnieks, latviešu literatūras pētnieks. Lietuviešu valodas docents. Sarakstījis skolu grāmatas „Mūsu valoda, viņas vēsture un pētītāji”, „Leišu valodas elementi”.
Blāķis Hugo Arnolds
1914. – 1992.
Dabas pētnieks, fotogrāfs. Dzimis Lizumā. Pēc bērnībā pārciestas slimības kļuvis invalīds, mācījies LU Ķīmijas fakultātē, absolvējis Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti. Pārvaldījis vācu, angļu, grieķu, latīņu valodas. Mācību meistars Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (1964. – 1992.). Aizrautīgs fotogrāfs, veidojis izcilas diapozitīvu kolekcijas.
Brekte Jānis
1920. – 1985.
Gleznotājs. Dzimis Rīgā. Bērnību pavadījis Lizumā. Talantīgs akvarelists. Māksliniecisko izglītību ieguvis Rīgā K.Brencēna zīmēšanas kursos (1936 – 1939), Latvijas Mākslas akadēmijā (1940 – 1948). Pirmā personālizstāde 1943.gadā. Kopš 1947.gada piedalījies visās lielākajās izstādēs Latvijā un Maskavā. Lizumā atbalstījis izstāžu zāles iekārtošanu vējdzirnavās, vasarās gleznojis.
Brekte Ilona
1952.
Gleznotāja. Dzimusi Rīgā. Akvareliste. Izstāžu kuratore. Lizumā iekārtojusi izstādes Lizuma vējdzirnavās, Brektu dzimtas mājā Saulieši.
Binde Ilze
(dzimusi Landere)
1941.
Dzejniece. Dzimusi Drabešu pagastā. Dzīvojusi Velēnā, mācījusies Lizuma pamatskolā. Dzeja apkopota krājumos „Traki circeņi”, „…lai palika galotnīte”, „Tēva mājas”, „Zelta graudi”
Birzeniece Alma (dzimusi Saltups) 1900. – 1982 Tulkotāja. Dzimusi Lizuma pagasta Ķieģeļceplī. Tulkojusi no itāliešu un krievu valodas. Itāliešu – latviešu sarunvalodas vārdnīcas līdzautore.
Bumbērs Jānis
1873. – 1943.
Skolotājs. Dzimis Ērgļos. Lizuma pamatskolas pārzinis no 1918. -1937.gadam.Kordiriģents. Novadpētnieks.
Dzērve Rūdolfs
1886. – 1942.
Sabiedrisks darbinieks. Dzimis Lizuma pagasta Elstēs. Lauksaimnieks. Latvijas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs. Lizuma pagasta tiesnesis un vecākais. Lizuma lauksaimniecības biedrības, krājaizdevu sabiedrības, Velēnas piensaimnieku sabiedrības priekšsēdētājs. Latvijas zemnieku kredīta bankas padomes priekšsēdētājs. Darbojies Lizuma bibliotēkas biedrībā. Miris izsūtījumā.
Galviņš Varaidotis 1931. – 1990. Gleznotājs. Dzimis Lizumā. Strādājis kolhozā „Spars” par mehanizatoru. Glezniecību mācījies pie Jāņa Brektes, apmeklējis zīmēšanas kursus. Akvarelists. Gleznojis dabas ainavas, portretus.                            
Gulbe Antonija 1930. Tēlniece. Dzimusi Galgauskā. No 1934. gada dzīvojusi Lizumā, mācījusies Lizuma pagastskolā.
Ģeibāks Mintauts Maksimiliāns
1929. – 2004.
Žurnālists. Dzimis Lizuma pagasta Pakalnos. Strādājis laikrakstos „Skolotāju Avīze”, „Padomju Jaunatne”, „Latvijas Vēstnesis”. Novadpētnieks. Publicists.
Jākobsons Voldemārs
1894. – 1931.
Dzejnieks, literāts. Dzimis Lizumā. Politdarbinieks. Miris Krievijā.
Jaunzems Andrejs
1830. – 1888.
Skolotājs. Dzimis Lizuma pagasta Kalaņģos. Skolotājs Lizumā, Tirzā, Velēnā, Sinolē. Apsīšu Jēkaba tēvs.
Jaunzems Jānis

1903.- 1978.

Etnogrāfs. Dzimis Lizuma pagasta Stapānos. Izglītības ministrijas pieminekļu valdes inspektors. Vadījis vairāku celtņu pārvešanu un uzstādīšanu Brīvdabas muzejā. Rakstījis Latvijas brīvvalsts laika žurnālos. Izdevis grāmatu “Kurzemes sēta”.
Jaunzems Valters
1896. – 1959.
Ārsts – pulkvedis. Dzimis Lizuma pagasta Velēnā. Arodbiedrību savienības uzticības ārsts un Zemes pašpārvaldes Veselības iestāžu direkcijas ārstniecības daļas priekšnieks. No 1944.gada trimdā Vācijā, vēlāk ASV. Miris Kalifornijā. 90.gados pārapbedīts Velēnas kapsētā. Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeņa III šķiru.
Kārstenis Jānis
(Šmits Jānis)
1884. – 1921.
Rakstnieks, skolotājs. Dzimis Stāmerienā. Mācījies Sinoles pagastskolā un Velēnas draudzes skolā. Apglabāts Velēnas kapos.
Klēbaha Milda
1906. – 1979.
Tekstilmāksliniece. Dzimusi Lizuma pagastā. Mācījusies Lizuma pagastskolā. Pēc Latviešu sieviešu nacionālās līgas aušanas kursu beigšanas nodibina savus aušanas kursus (1928). Kombināta „Māksla” austuves mākslinieciskā vadītāja (1945 – 1947).                            
Knoke Rūdolfs
1873. – 1918.
Literāts. Dzimis Lizuma pagasta Piklavā. Viens no pirmajiem latviešu stenogrāfistiem. Sarakstījis vēsturisku skatu lugu „Alūksnes skaistule”. Miris Krievijā.
Knoks Ferdinands
1870. – 1953.
Dzimis Lizuma muižā. Fotogrāfs no 1902.g. Galgauskā, Tirzā. Fotografējis portretus, dažādas svinības, pasākumus, skolas, skolēnus, kultūrvēsturiskus notikumus, dzelzceļa būvniecību 1.Pasaules kara laikā. Vecumdienās – galdnieks, sedlinieks, kalējs.
Kunga Anna (dzimusi Zvirgzdiņa)
1894. – 1978.
Skolotāja. Dzimusi Jaunpiebalgā. Strādājusi Velēnas draudzes skolā (1917 – 1937) un Lizuma skolā (1937 – 1949). Kopā ar dēlu Jāni izsūtīta uz Sibīriju (1949). 1965.gadā atgriežas Latvijā, dēls ar ģimeni paliek Krasnojarskā. Apglabāta Velēnas kapos.
Kungs Jānis
1932.
Enerģētiķis. Dzimis Lizuma pagasta Zīlēs. 1949.gadā izsūtīts uz Sibīriju, Tomskas apgabalu. Izglītību ieguvis Krievijā. Enerģētikas katedras vadītājs Krasnojarskas Agrārajā universitātē, Lauksaimniecības akadēmijas korespondētājloceklis, Nopelniem bagātais Krievijas enerģētiķis. Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) īstenais loceklis un pārstāvis Krievijā. Krasnojarskas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.
Ķerzuma Anna (dzimusi Mazkalniņa)
1921. – 2008.
Skolotāja. Dzimusi Lizuma pagasta Mazkalniņos. Sabiedriska darbiniece. Lizuma skolā strādā no 1942.gada. No 1996.gada aktīvi piedalās novadpētniecības muzeja darbā. Vadījusi ansambļus, korus, dramatiskos kolektīvus. Grāmatu „Skolu vēsture Lizumā” un „Lizums laikmetu griežos” idejas autore un materiālu apkopotāja. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi (1997).
Lēzers Alberts
1907. – 1947.
Fotogrāfs. Dzimis Lizumā. Fotografējis Abrenē 1930.– 40-tajos gados.
Misiņš Harijs
1887. – 1941.
Ārsts. Dzimis Lizuma pagastā. Pulkvežleitnants.
Apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa III šķiru un Sv. Annas ordeņa III šķiru.
Neiburga Aija (dzimusi Okate)
1931.
Žurnāliste. Dzimusi Lizuma pagasta Vārpās. Strādājusi Rīgas rajona laikrakstā „Darba balss”, bijusi literārā līdzstrādniece, vēlāk skolu un kultūras dzīves nodaļu vadītāja. Pēc pensionēšanās rakstījusi Rīgas Apriņķa Avīzei, Neatkarīgajai Rīta Avīzei, Lauku Avīzei un Mājas Viesim.
Nesenbergs Juris 1930. – 2005. Gleznotājs. Dzimis Jelgavas apriņķa Platones pagastā. Agronoms. 60.gados strādājis kolhozā „Spars”. Pēc avārijas, kļuvis invalīds, mācījies stājglezniecību un grafiku Neklātienes Tautas mākslas universitātē Maskavā (1973–1979), ieguvis studijas vadītāja tiesības. Gleznojis ainavas, portretus, klusās dabas, zīmējis karikatūras ar pašsacerētām četrrindēm. Piedalījies izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Ploks Kārlis
1895. – 1985.
Izgudrotājs. Dzimis Lizuma pagastā. Motociklists – triku meistars. 1920-jos gados, rādot nāves lēcienu ar motociklu, apceļojis 28 valstis. 2.pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju. Miris Brazīlijā.
Preimate Elza
1920. – 2015.
Ārste. Dzimusi Lizuma pagasta Jaunzemos. Terapeite, medicīnisko zinātņu doktore, terapijas katedras vadītāja, dekāne, profesore. Valsts emeritētā zinātniece, habilitētā medicīnas zinātņu doktore.
Rauhvargers Eižens
1923. – 2002.
Rakstnieks, tulkotājs. Dzimis Lizuma pagasta Plukšos. No krievu valodas pārtulkojis 40 grāmatas, vairāku grāmatu sastādītājs. Aforismu krājums (ar sinonīmu Dāvis Galviņš) “Drumaliņas” un miniatūras “Mani draugi”.
Riemeļu Jānis (Tomiņš Jānis)
1856. – 1924.
Dzejnieks. Dzimis Lizuma pagasta Stapānos. Žurnālists, tulkotājs. Strādājis „Baltijas (vēlāk „Dzimtenes, beidzot „Latvijas) Vēstnesī”. Dzejoļu krājums „Poēzija”. Tulkojis Andersena „Bilžu grāmatas bez bildēm”, viens no labākajiem Heinriha Heines tulkotājiem.
Roga Ausma (Ēvelīte Anna) 1902. – 1953. Rakstniece. Dzimusi Lizuma pagasta Grūšļos. Sabiedriska darbiniece. Noveļu un rakstu krājums „Dzelzs pirksti”, komiskais viencēliens „Uzvarētāji”. Rakstījusi arī dzejoļus. Mazpulku kustības veicinātāja. Mirusi izsūtījumā Karagandas apgabalā.
Rupais Alfrēds
1896. – 1966.
Brīvības cīņu dalībnieks. Dzimis Lizumā. Iesaukts Krievijas armijā (1915), Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919), dienējis 6.Rīgas kājnieku pulkā, cīnījies pret bermontiešiem. Jaunsaimnieks Lizuma pagasta Ievānos. 1945.gadā izsūtīts, atgriezies 1955.gadā.
Apbalvots ar Jura medaļu un Lāčplēša Kara ordeni Nr. 716.
Saltups Eduards
1897. – 1963.
Brīvības cīņu dalībnieks. Dzimis Lizuma pagasta Saltupēs. Advokāts. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1918). Smagi ievainots, atvaļināts kā kara invalīds.
Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 2035.
Sebris Kārlis

1914.- 2009.

Aktieris. Dzimis Sinolē. Vēlāk (1919) ģimene pārceļas uz Lizuma Jēricām. Mācījies Lizuma pagastskolā (1922 – 1924). Vēlākos gados Lizumā dzīvo pa vasarām. Nacionālā teātra aktieris kopš 1938.gada.
Sproģis Jānis
1888. – 1938.
Brīvības cīņu dalībnieks. Dzimis Lizumā. Izgudrotājs. Brīvprātīgi iestājies Liepājas karaskolas Instruktoru bataljonā (1919), vēlāk dienējis 6.Rīgas kājnieku pulkā. Pēc brīvības cīņām dzīvojis Lizuma muižā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1139.
Šacs Pauls
1807.- 1862.
Mācītājs Tirzas – Velēnas draudzē. Skolotājs. Autors „Pirmai lasīšanas grāmatai” un citām garīga satura grāmatām.
Tarziers Kārlis
1860. – 1918.
Skolotājs. Dzimis Druvienas pagastā. No 1895. – 1918. skolotājs Velēnas draudzes skolā, Velēnas baznīcas ērģelnieks. Pirmās latviešu valodā izdotās šaha mācību grāmatas autors. Lizuma dziedāšanas un mūzikas biedrības vadītājs. Rakstījis dzejas, dzejoļu krājums „Stariņi”.
Vitands Verners
1903. – 1982.
Arhitekts. Dzimis Lizumā. Strādājis Kara ministrijas būvniecības daļā, pētījis Latvijas arhitektūru, uzmērījis vēsturiskas būves. Projektējis Aizsargu namu Madonā, Vienības namu Daugavpilī, arī Lizuma pagasta Sila kapu kapliču. Miris Kalamazū Mičiganā.
Vilnis Edgars
1904. – 1945.
Dziedātājs. Dzimis Lizuma pagasta Ģeistos. Mūziķis, skaņu platēs ieskaņojis vairāk kā 40 dziesmas, koncertējis kopā ar Marisu Vētru, Alfredu Vinteru. Iesaukts leģionā (1943), dienējis 19.divīzijas bataljonā, bijis ieroču meistars pulkveža Viļa Januma kaujas grupā.
Zvaigznītis Aleksandrs
1888. – 1935.
Skolotājs. Dzimis Lizuma pagasta Kalaņģos. Strādājis Lizuma pamatskolā (1910 – 1935). Pagasta aizsargu organizācijas vadītājs.
Zvaigznītis Vilis (Vilhelms)
1913. – 1997.
Tēlnieks, literāts. Dzimis Lizuma pagasta Kalaņģos. Ceļu meistars. Novadpētnieks. Dzejoļi un īsproza publicēti žurnālā „Karogs” un rajona laikrakstā „Dzirkstele”.
Žagare Made (dzimusi Asare)
1862. – 1955.
Teicēja. Dzimusi Lizuma pagasta Dauguļos. Pierakstītas vairāk kā 300 Žagaru Mades teiktās tautas dziesmas. Ar skandēto dziesmu daudzumu viņa pielīdzināma izcilākajām Latvijas folkloras teicējām.

Komentāri ir slēgti.