Dibināts kā dāmu klubiņš 1999.gada 12.novembrī.
Vadītāja - Lizuma vidusskolas skolotāja Skaidrīte Burkite.

Pašos darbības pirmsākumos aktivitātes notiek katru nedēļu. Novembrī dāmas noklausās druvēniešu sagatavotu dzejas un dziesmu kompozīcija „Sveču gaismā”, un darbu uzsāk Svara vērotāju grupa, kurai pievienojas dāmas no Rankas un Lejasciema. Decembrī skolas mājturības kabinetā notiek praktiskas nodarbības „Gaidīsim Ziemassvētkus”, „Dāvanu iesaiņošana” un „Sievietes ārējais tēls”.
2000.gada 14.janvārī tikšanās ar skolotāju, bioloģi un dzejnieci Intu Driķi - Vīksniņu un viņas grāmatu „Es runājos ar ziediem”. Pēc tam vairākas nodarbības „Dāmas, šūsim sev cepuri pašas!” Skaidrītes Burkites vadībā. Pavasarī ar Zintas Plienas padomu visas mācās darināt dāvanu kārbiņas, un Daigas Zvirbules vadībā apgūst sarežģīto zīda apgleznošanas prasmi. Šā paša gada rudenī klubiņā notiek tikšanās ar „Neatkarīgās Rīta Avīzes” pielikuma veidotāju Hedvigas kundzi, un par Dāmu klubiņa pieredzi uzzina arī Neatkarīgās Rīta Avīzes lasītāji.
Ar 2000.gada 17.novembri klubiņš oficiāli pārtop par Lizuma sieviešu apvienību „Made”. 2000.gada 24.novembrī Lauku sieviešu konferencē piedalās apvienības pārstāves Skaidrīte Burkite, Ilze Šuļja, Zinta Pliena, Malda Jaunbērziņa, Silvija Zvaigznīte
2001.gadā apvienības dalībnieces izglītojas ēdienu gatavošanā un apgūst stila jautājumus kursos „Beaty for all seasons”. Rudenī, 13.novembrī, I Vidzemes lauku sieviešu konferencē Valmierā piedalās lizumnietes Skaidrīte Burkite, Dzirkstīte Baltiņa, Daina Biteniece, Zinta Pliena, Malda Jaunbērziņa, Elvīra Birkova.
2002.gadā Skaidrīte Burkite kā vienīgā Gulbenes rajona pārstāve piedalās Latvijas Lauku sieviešu apvienības 3.konferencē Rīgā. Šajā gadā apvienības paspārnē veidojas vairākas interešu grupas: Laima Klimona aptiekā organizē nodarbības par sievietes veselību, Daina Greble kultūras namā, vēlāk veselības centrā „Krejotavā”, vada vingrošanas nodarbības, vairākas apvienības dalībnieces aktīvi iesaistās Lizuma vidusskolas novadpētniecības muzeja darbā.
2002.gada 6.decembrī apvienība „Made” noorganizē kaimiņu pagastu sieviešu klubu saietu, kurā piedalās druvēnietes, tirzmalietes un lejasciemietes.
2003.gada 18.aprīlī kultūras namā notiek tikšanās ar ārstu Artūru Tereško un Cesvaines sieviešu kluba „Mārtiņrozes” deju kopu „Kamenīte”.
Jaunas vēsmas apvienības darbā ienes Vivita Pozņaka. 2004.gada 11.jūlijā lauku sētā „Rubenes” ar Latvijas Lauku sieviešu apvienības atbalstu notiek pasākums „Kāzu godu tradīcijas ģimenē”. 
2004.gada 12.novembrī klubiņa 5 gadu jubilejas vakars pulcina ap simts dalībnieku.

Dibināta 2004.gada 22.martā.
Juridiskā adrese: „Akācijas”, Lizuma pagasts
E-pasts: lizuma_tautskola@inbox.lv

Tautskolas dibinātājos – vecmāte Aija Mikova (Gulbene), psiholoģe Judīte Liepkalne (Gulbene), uzņēmēja Vivita Pozņaka, Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa, ritmikas skolotāja Daina Greble, aptiekas vadītāja Laima Klimona, lauksaimniecības konsultante Inta Serģe, amatniece Maija Rautmane.
Valdes priekšsēdētāja Vivita Pozņaka (tālr. 29492964), priekšsēdētājas vietniece Irēna Ābeltiņa (tālr.29427494).
Darbības mērķis - sakārtot mūžizglītības sistēmu Lizuma pagastā.

Darbības uzdevumi:
Iedzīvotāju pašapziņas celšana
Garīgo, ekonomisko un sociālo zināšanu pilnveidošana
Maznodrošināto iedzīvotāju integrēšana sabiedrībā
Bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšana
Ģimenes prestiža paaugstināšana un veselīga dzīves veida veicināšana

Jauno ģimeņu izglītošana 
 Vairāki desmiti interesentu piedalījušies Tautskolas organizētajās datorzinību, angļu valodas, ainavu veidošanas, auto vadīšanas un bioloģiskās lauksaimniecības kursos. Psihologu lekcijas, neirolingvistiskās programmēšanas un ārstnieciskās vingrošanas nodarbības apmeklējuši vairāk kā 100 dalībnieki. Noorganizētas vairākas tikšanās – ar rakstniekiem Laimu Muktupāvelu, Māru Svīri, Vladimiru Kaijaku, erudītām mediķēm Jolantu Mazūri un Aiju Mikovu.
Tautskola piedalās Latvijas Lauku sieviešu apvienības rīkotajos pasākumos un dalās pieredzē par pieaugušo mūžizglītības attīstīšanu Lizumā.
Tautskola iesaistījusies vairākos projektos - „INTERREG III B” (LLSA) „FEM: Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā”, ES (LLSA) fonda projekts „Lauku iedzīvotāju – mājamatnieku apmācības un konsultācijas komercdarbības veicināšanai”.
Ar Kopienu iniciatīvu fonda atbalstu izremontētas Tautskolas telpas pagastmājas 2.stāvā.

2008.  gadā dažādos Tautskolas organizētajos kursos mācījušies 77 cilvēki.  Savas zināšanas Tautskolā papildina ne tikai Lizuma iedzīvotāji, bet arī interesenti no apkārtējiem pagastiem.

2008.gadā:

Datorkursus pabeidza 4 dalībnieki, apgūstot paredzēto programmu  30 stundu apjomā

Daiļdārzniecības kursus pabeidza 23 dalībnieki, apgūstot mācību programmu 60 stundu ietvaros

Autoapmācības kursus pabeidza 40 dalībnieki, apgūstot 60 mācību stundu programmu, nokārtojot eksāmenus  un iegūstot autovadītāja apliecību

Biškopības kursus pabeidza 10 dalībnieki, apgūstot mācību vielu 20 stundu ietvaros.
 

Darbība sākusies 1998.gadā.

Organizācijas vadītājs zemessargs Uldis Dūrītis.

No 2003.gada Jaunsargu organizāciju vada Lāsma Gabdulļina.

Organizācijas mērķi:

sagatavot jauniešus dienestam Latvijas Republikas Zemessardzē un citās Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļās;

ieaudzināt, attīstīt un nostiprināt jauniešos pozitīvās morālās īpašības - gribasspēku, pienākuma apziņu, Tēvijas mīlestību, biedriskumu, drošsirdību un disciplīnu.

Organizācijas uzdevumi:

apgūt militārās un tehniskās zināšanas un iemaņas;

attīstīt savu fizisko sagatavotību un stāju;

apgūt zināšanas un iemaņas darbībai dabas un ekoloģisko katastrofu, stihisko nelaimju un lielu saimniecisko avāriju gadījumos seku likvidācijā;

savu spēju, sagatavotības un zināšanas robežās darboties Latvijas Republikas Zemessardzes formējumos.

Jaunsargu organizācijas apmeklētie pasākumi:

1991.gada Barikāžu atceres pasākumi
piedalīšanās starptautiskās sacensībās slēpošanā
Pulkveža Oskara Kalpaka kausa izcīņa militārajā daudzcīņā
piedalīšanās starptautiskos turnīros basketbolā
piedalīšanās Šaušanas federācijas organizētajos pasākumos
Vidzemes novada jaunsargu „Vīru spēles”
Cēsu kauju gadadienas pasākumi
Jaunsardzes salidojums
Lāčplēša dienas pasākumi
Nacionālo Bruņoto Spēku diena

„Velēnas, Lizuma un Lejasciema - Sinoles mazpulki savu ražojumu apskati sarīkoja  1931.gada 8.novembrī bijušajās Velēnas dziedāšanas biedrības telpās. Skati atklāja Velēnas mazpulka vadītājs, Velēnas piensaimnieku sabiedrības priekšnieks Rūdolfs Dzērve. Skates atklāšanā piedalījās Lejasciema-Sinoles mazpulka vadītājs, pamatskolas priekšnieks K.Krieviņš un Lizuma mazpulka vadītāja  J.Leitis. Pēc tam LL Centrālbiedrības mazpulku nodaļas vadītājs agronoms K.Ķirsis runāja par mazpulku darba nozīmi, sniedzot izsmeļošus paskaidrojumus par jaunatnes izstādījumiem.

Skatē godalgoja šādus dalībniekus:

Velēnas mazpulkā pirmo godalgu apbalvoja: Veltu Asars un Vili Apinīti. Ar otro godalgu: V. un M. Skrodeli, K. un S. Sebri, S.Sproģi, G. Lielpēteru un V. Bisenieku. Ar trešo godalgu: R. Apinīti, R. Dzērvi un E. Bērziņu.

Lizuma mazpulkā ar pirmo godalgu - Martu Dārznieks. Ar otro godalgu J.Dārznieku, T.Zvaigznīti, J.Rubeni un V.Dārznieku. Ar trešo godalgu: V. un T.Ivaščenko un J.Saltupu.

Šajos mazpulkos galvenā vērība pievērsta rušināmo augu kartupeļu un lopbarības biešu audzēšanai, tāpat arī vistkopībai, audzējot un izplatot starp vietējiem lauksaimniekiem “Leghornas” sugas vistas. Augstāko kartupeļu ražu ieguvusi Velta Asars (rēķinot uz 1 ha – 380 kvint.). Atzinība par mazpulku darbības veicināšanu pienākas arī Lejasciema- Sinoles lopkopības pārraudzības biedrības priekšniekam R.Lūsim, Velēnas lopkopības pārraudzības biedrības pārraudzei A.Kalniņai un Lizuma mazpulka vadītājam K.Sebrim.

Pēc apskates notika kino izrāde ar mazpulka dalībniekiem piemērotu saturu.”

Izraksts no
mēnešraksta jaunatnei
un mazpulku dalībniekiem „Mazpulks”
1931. gada decembris, Nr.11. 

Latvijas mazpulkiem bija sava emblēma- četrlapu āboliņš. Pirmā lapiņa simbolizē prātu, kas ziedojams skaidrām domām; otrā - sirdi, ko mazpulka dalībnieks ziedo taisnībai un kvēlākai sajūsmai; trešā - rokas, lai darītu labākus darbus; ceturtā - veselību, kas cilvēka dārgākā manta, un ko mazpulka dalībnieks sargā, lai varētu labāk un ilgāk kalpot savai Tēvzemei - Latvijai. 

Lizuma 52. mazpulka atjaunošana

1995. gada 10. aprīlī notiek Lizuma vidusskolas mazpulka darbības atjaunošanas sanāksme. Vēlēšanos darboties mazpulkā izteikuši 10 skolēni. 6.klases skolniece Kristīne Deksne apliecina, ka skolēni vēlas, lai Lizuma vidusskolā atjaunotos mazpulks. Skolēni izsaka vēlēšanos uzsākt darbu augkopības nozarē, kā arī iepazīties ar Latvijas mazpulku vēsturi. Par 52. mazpulka vadītāju sāk strādāt skolotāja Inese Dambe. Dalībnieki, iepazinušies ar mazpulku simboliku un statūtiem, sarīko svinīgā solījuma nodošanas svētkus. Pirmie mazpulcēnu svinīgo solījumu nodod Gundega Eglīte, Ilze Graudiņa, Arvis Klimons, Kaspars Melnis, Indra Traidase, Kristīne Deksne, Laura Vanaga, Silvija Krūpena, Dace Kaufelde, Zane Cīrule un Diāna Dambe. Sākas aktīvs mazpulcēnu darbs.

2004.gada 16. oktobrī Lizuma mazpulcēni piedalās Vidzemes un Latgales zonas mazpulku skatē. Ar individuālajiem projektiem startē Egita Kamarūte un Inga Nikolajeva. Grupas projektu spēlē "Lizuma labirints" piedalās Dace Jēkabsone un Gunita Čipate.

Rudeņos mazpulcēni ar pašu audzētu produkciju piedalās Gulbenes gadatirgos.

Izveidojusies 1995.gada 17. novembrī.

Lizuma vanadzēnu kopas vadītāji:
Inese Dambe 1995. gadā
Iveta Roziņa no 1996. līdz 2000.gadam
Ilona Skrūzmane no 2000. gada                                        

1995.gada 17.novembrī Lizumā izveidojās pirmā vanadzēnu kopa Latvijā, kad 17 Lizuma vidusskolas audzēkņi nodeva svinīgo solījumu kalpot Dievam, Latvijai un tautas brīvībai..
Lizuma vanadzēnu kopas dalībnieku skaits svārstās no 20 līdz 30 dalībniekiem, jau izaugušu un skolu beigušu vanadzēnu rindas papildina jaunāko klašu skolēni no 2. līdz 9. klasei.
Vanadzēni ir piedalījušies piemiņas vietu izveidē Lizumā, pagasta apzaļumošanas un sakopšanas darbos (piemiņas birztaliņas stādīšanā, kapu kopšanas talkās u.c.)
Vanadzēni iepazīstas ar pagasta kultūras pieminekļiem, organizē valsts svētkiem un atceres dienām veltītus pasākumus skolā un pagastā. Apspriež skolēniem svarīgus jautājumus par vidi, sportu, skolas un valsts problēmām. Kopas dalībnieki dodas pārgājienos un ekskursijās, organizē draudzības vakarus ar Tirzas un Druvienas vanadzēniem. Katru gadu lizumnieši piedalās Gulbenes rajona organizētajās vanadzēnu nometnēs.
2003. gadā vanadzēnu nometne notika Lizumā.