Uzņēmējdarbība

Pirms 80 gadiem par Lizumu izdevumā “Cēsu apriņķis: Dzīve un darbs., R., 1937.” rakstīts:

“Cēsu apriņķa ziemeļaustrumu stūrī, kur beidzas Vidzemes augstiene, atrodas Lizuma pagasts ar apmēram 1800 iedzīvotājiem. Pagasta robežās ir divi ciemi -Lizums un Velēna. Lizuma ciems ir pagasta vidū, bet Velēna – vienā malā – uz Gaujas krasta. Pirmais sācis plaši veidoties pēckara gados pēc Ieriķu -Gulbenes dzelzceļa izbūves, bet Velēna bija agrāko gadu lizumniešu un sinoliešu kopējā sabiedriskā darba vieta, kāda nozīme pa daļai viņai ir vēl tagad. Tagad turpretī Lizums izvērties par plašu centru ne tikai lizumniešiem vien, bet arī apkārtējiem pagastiem, jo Lizuma stacija uzcelta izdevīgā zemes ceļu mezglā.

Lai sekmētu saimniecisko attīstību, pagasta valde piegriež arī nopietnu vērību ceļu izbūvei.

Lauksaimnieki apvienojušies Lizuma un Velēnas lopkopības pārraudzības biedrībās. Lopkopības pārraudzība uzsākta jau 1908.gadā, kamdēļ lizumnieši šajā nozarē guvuši ievērojamus panākumus. Lopu izkopšanas darbā izcilus vietā minami pirmie brūno sugas lopu audzētāji: Anna Leitis-Viņķelis, kuras ganāmpulkam pieder vairāku pēdējo gadu valsts ražības rekords, un Pēteris Mūrnieks Elstēs, kura ganāmpulks ļoti vērtīgs ar izcilus eksterjeru. Abi minētie lauksaimnieki jau pirms pasaules kara pirkuši Dānijā vaislas govis un neatlaidīgi turpinājuši lopkopības izkopšanas darbu, kamdēļ Lizuma pagasts ir viens no labākiem valstī.

Ciešā sadarbībā ar lopu ražības pacelšanu ir vajadzējis dibināt koppienotavas. Tagad visi lizumnieši apvienojušies vienā Velēnas piensaimnieku sabiedrībā, kuras rajonā ietilpst arī kaimiņu pagasti. Piensaimnieku sabiedrībai bez centra pienotavas ir viens tvaika un divi motora krejošanas punkti, un viņai nodod pienu apmēram 350 lauksaimnieki. Pēdējos gados sabiedrība ražo pāri par 2000 mārciņām sviesta gadā.

1924.gadā nodibināta Lizuma krājaizdevu sabiedrība, kur nogulda brīvos līdzekļus un kur iespējams saņemt aizdevumus pat par 6 proc. gadā. Sabiedrība izveidojusies par spēcīgu faktoru sabiedriskā dzīvē, jo viņai skaitās vairāk kā 400 biedru, bet bilance uz š.g. 1.janvāri sniedzas tuvu pie 250.000 latiem.

Ar sekmēm darbojas arī Lizuma savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība, kur lauksaimnieki apdrošina savu nekustamu un kustamu mantu pret uguni, nodrošinādami sevi nelaimes gadījumos.

Pateicoties senču darba tikumam, labai gribai un spējīgiem darbiniekiem, no kuriem pirmā vietā stāvējis Latvijas lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, Lizumā sabiedriski kulturālais līmenis ir visai augsts. R.Dzērve ir kāris šūpuli daudzām vietējām biedrībām un kopīgi ar lizumiešiem nospraudis stipru līniju veselajam zemnieka saprātam, tamdēļ Lizuma sabiedrībā valda laba saskaņa.”

Padomju gados (1948.) Lizumā tika nodibināts kolhozs „Spars”, kas savas pastāvēšanas laikā kļuva par vienu no spēcīgākajām kopsaimniecībām Vidzemē. Vēsturisku pārmaiņu gaitā 1993.gadā kopsaimniecība tika likvidēta, taču lauku cilvēku darba tikums nav zudis. No izteikti lauksaimnieciska Lizums pamazām kļuvis arī par nozīmīgu rūpnieciskās ražošanas centru, kura uzņēmumu, kā SIA “Avoti SWF”, SIA “Dimdiņi”,SIA “Skrīveru Saldumi”,  produkciju pazīst ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī daudzviet pasaulē.

 

Comments are closed.