Vēsture

Senākās ziņas par novadu vēsta, ka 16.gadsimtā tas piederējis Tīzenhauzenu dzimtai. Vēlāk Lizuma novadu kopā ar blakusesošo Druvienu vai Tirzu Polijas un Zviedrijas karaļi dāvājuši saviem padotajiem par uzticīgu dienestu. 18.gadsimta beigās Lizumu mantojusi Malamu dzimta, kuras pēdējais pārstāvis Matvejs fon Malama miris, neatstājot mantiniekus, tādēļ muiža nonākusi valsts īpašumā.

Lizuma pagastā bijusi Lizuma muiža (Lisohn) un vairākas pusmuīžas (Velēnas, Cepļa un Pietu pusmuiža). 1836.gadā Lizuma muižu nopircis Otto Gotlībs fon Volfs, un trīs paaudzēs Lizums piederējis baronu Volfu dzimtai. Agrārās reformas laikā muižas zeme tika sadalīta 165 vienībās.

Lizuma muižas zemei piederējis spirta brūzis un alus brūzis, neilgu laiku darbojusies neliela liķieru fabrika.

Lizums vācu valodā saukts par Lijsohn, krievu valodā – Ļizumskaja.

Lizuma pagasta teritorijā bijušas trīs dzirnavas. 1685.gadā Uriekstē apmēra 1 km pirms tās ietekas Gaujā uzceltas Silto dzirnavas (1944.gadā nopostītas, ap 1956.gadu uzbūvēta neliela HES, kas sagrauta 1962.gada plūdos, aizsprosts atjaunots 70.gados).

1920.gadā tirgotājs K.Jaunzems Gaujā pie Velēnas uzcēlis Jaunzemnieku dzirnavas. 19.gs. pirmajā pusē Lizuma centrā uzbūvēta četrstāvu akmens ēka – Lizuma vējdzirnavas. 20.gs. 20.gados dzirnavas piešķirtas melderim O.Zvaigznītim. Vēlāk dzirnavām nolūzis spārns, un tās vairs netiek atjaunotas (20.gs. 70.gados dzirnavās ierīkota J.Brektes gleznu izstāde, pašlaik dzirnavas ir mākslinieces Ilonas Brektes īpašums).

Līdz otrajam pasaules karam darbojušās trīs kokzāģētavas: Lizumā, Taurēs un Velēnā. 20.gs. 50.gados kokzāģētava ierīkota “Podiņos”.

19.gs. sākumā tika uzcelts ķieģeļceplis, kas izmantoja turpat blakus esošās māla atradnes 50 ha platībā. Ceplis darbojās līdz 1966.gadam.

Lizums sācis veidoties Lizuma dzelzceļa stacijas apkaimē pēc dzelzceļa līnijas Ieriķi – Vecgulbene atklāšanas 1916.gadā.

Pirmā skola (Velēnas draudzes skola) tika atvērta 1680.gadā. Ziemeļu kara laikā skolas ēka nodedzināta, pēc tam atjaunota. 1868.gadā skola tika atvērta Lizumā. 1937.gadā Velēnas 4 klašu pamatskola un Lizuma 6 klašu pamatskola tika apvienotas, mācības notika Lizuma pilī.

19.gs.90.gados tika atvērta Sinoles pamatskola (Rīdūžu skola), kas 1962.gadā pārdēvēta par Velēnas pamatskolu, bet 1971.gadā slēgta.

Pirmais zināmais ārsts (K.Unferdorbens) Lizumā strādājis jau no 1805.gada. No 1827.gada arī Cepļa muižiņā strādājis ārsts. 20.gs. 30.gados Cepļa muižiņā bija doktorāts, bet Lizumā slimniekus pieņēma vecmāte. Ap 1820.gadu Velēnā strādājis farmaceits, 1890.gadā Velēnā atvērta aptieka, 1974.gadā tā pārcelta uz Lizumu.

1935.gadā Lizumā dzīvoja 1 791 iedzīvotājs, tajā skaitā 800 vīriešu un 991 sieviete, nacionālais sastāvs bija 97,2 % latviešu un 1,2 % krievu.

1941.gada padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 6, bet 1949.gadā – 87 iedzīvotājus.

1948.gada februārī Lizumā tika nodibināts lauksaimniecības artelis (vēlāk kolhozs) “Spars”, kas savas  pastāvēšanas laikā kļuva par vienu no spēcīgākajām kopsaimniecībām Vidzemē. 1993.gadā kopsaimniecība tika likvidēta.

Komentāri ir slēgti.